ieburzīt
ieburzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
ieburzīties darbības vārds; atgriezenisks
ieburzījums lietvārds; vīriešu dzimte
Mazliet, arī vietumis saburzīt.
PiemēriIeburzīta pastmarka.
- Ieburzīta pastmarka.