iecelt
iecelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
1.Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriIecelt maisus mašīnā.
2.Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
PiemēriIecelt kādu jaunā amatā.
2.1.Piešķirt kādu statusu.
PiemēriIecelt svēto kārtā.
Stabili vārdu savienojumiIecelt āzi par dārznieku. Iecelt saulē. Iecelt saulītē.