iecelt
iecelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
1.Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriIecelt maisus mašīnā.
- Iecelt maisus mašīnā.
- Iecelt bērnu klēpī.
2.Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
PiemēriIecelt kādu jaunā amatā.
- Iecelt kādu jaunā amatā.
- Iecelt karaspēka daļas komandieri.
- Iecelt par atbildīgo.
2.1.Piešķirt kādu statusu.
PiemēriIecelt svēto kārtā.
- Iecelt svēto kārtā.
Stabili vārdu savienojumiIecelt āzi par dārznieku. Iecelt saulē. Iecelt saulītē.
- Iecelt āzi par dārznieku idioma — sarunvaloda uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
- Iecelt saulē idioma — radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- Iecelt saulītē idioma — radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).