Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iebuldurēties
iebuldurēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
PiemēriRītos līdz ar gaiļa dziedāšanu arī tītartēviņš parasti iebuldurējās.
2.sarunvaloda Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
PiemēriSvešais kaut ko iebuldurējās.