iebukņīt sarunvaloda
iebukņīt intransitīvs, darbības vārds
iebuknīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
PiemēriIebukņīt blakussēdētājam ar elkoni.
1.1.transitīvs Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
PiemēriVecākie zēni mazākos reizēm iebukņī.