piebīdīt
piebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiebīdīt pie galda krēslu.
- Piebīdīt pie galda krēslu.
- Piebīdīt pie loga rakstāmgaldu.
- Piebīdīt sev tuvāk šķīvi ar cepumiem.
1.1.Pietuvināt (kādu kam klāt).
PiemēriPiebīdīt bērnu blakus Ziemassvētku vecītim.
- Piebīdīt bērnu blakus Ziemassvētku vecītim.