dezertēt
dezertēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
PiemēriDezertēt no armijas.
1.1.pārnestā nozīmē Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
PiemēriDezertēt no maratona distances.
Cilme:No latīņu desertare, desertus.