pietura
pietura lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
PiemēriTrolejbusa pietura.
- Trolejbusa pietura.
- Stāvēt pieturā un gaidīt autobusu.
1.1.Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
PiemēriĪsa pietura.
- Īsa pietura.
- Noiet pāris pieturas kājām.