zellis
zellis -ļļa, dsk. ģen. -ļļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
PiemēriJa gribi iemācīties kalēja arodu, ej par zelli pie meistara.
- Ja gribi iemācīties kalēja arodu, ej par zelli pie meistara.
- Sākotnēji kļūt par zelli, bet vēlāk jau par meistaru.
1.1.Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
PiemēriArodskolā ieguvu galdnieka zeļļa diplomu.
- Arodskolā ieguvu galdnieka zeļļa diplomu.
- Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 5000 zeļļu un 3000 meistaru, kas strādā 176 dažādos amatos.
2.sarunvaloda Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
PiemēriVeikls zellis.
- Veikls zellis.
- Izmanīgs zellis.
- Ielas galā satieku pazīstamu zelli.
Cilme:No viduslejasvācu selle ‘biedrs, amatmeistara palīgs’.