zelt
zelt zeļu, zel, zeļ, pag. zēlu darbības vārds; intransitīvs
zēlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
PiemēriPiesaulē zeļ zaļa zālīte.
1.1.Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
PiemēriDārzs zeļ un plaukst.
2.Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
PiemēriPilsēta zeļ un plaukst.
2.1.Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
PiemēriValstī zeļ noziedzība.