zellis
zellis -ļļa, dsk. ģen. -ļļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
PiemēriJa gribi iemācīties kalēja arodu, ej par zelli pie meistara.
1.1.Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
PiemēriArodskolā ieguvu galdnieka zeļļa diplomu.
2.sarunvaloda Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
PiemēriVeikls zellis.
Cilme:No viduslejasvācu selle ‘biedrs, amatmeistara palīgs’.