uzcelties
uzcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriPaēst un uzcelties no galda.
- Paēst un uzcelties no galda.
- Uzcelties no krēsla.
- Uzcelties gultā sēdus.
- Govis uzceļas kājās.
1.1.Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs uzceļas pakaļkājās.
- Zirgs uzceļas pakaļkājās.
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
PiemēriGrūti saņemties un tik agri uzcelties.
- Grūti saņemties un tik agri uzcelties.
- Uzcelties un saklāt gultu.
- Uzceļos, kad māte jau aizgājusi.
3.formā: trešā persona Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
PiemēriŪdens līmenis uzcēlās par metru.
- Ūdens līmenis uzcēlās par metru.
- Man uzcēlusies temperatūra.
- Mīkla bļodā uzcēlusies.
Stabili vārdu savienojumiKā no miroņiem augšā (uz)cēlies. Uzcelties no kapa. Uzcelties no miroņiem.
- Kā no miroņiem augšā (uz)cēlies idioma — 1. Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.2. Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
- Uzcelties no kapa idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- Uzcelties no miroņiem idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.