rabarbers
rabarbers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
PiemēriDārzā aug vairāki rabarberu ceri.
- Dārzā aug vairāki rabarberu ceri.
Stabili vārdu savienojumiRabarberu ģints.
- Rabarberu ģints taksons [Rheum]
1.1.Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
PiemēriRabarberus nomizo, sīki sagriež un pārkaisa ar cukuru.
- Rabarberus nomizo, sīki sagriež un pārkaisa ar cukuru.
- Rabarberu ķīselis.
Cilme:No latīņu radix barbaris ‘barbaru sakne’.