neveikls
neveikls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neveikla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neveikli apstākļa vārds
neveiklība lietvārds; sieviešu dzimte
neveiklums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst nepieciešamās veiklības, izveicības.
PiemēriTūļīgs un neveikls cilvēks.
1.1.Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
PiemēriRokas kļuvušas neveiklas.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
PiemēriNeveikla rokas kustība.
1.3.Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriNeveikls kucēns.
2.Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
PiemēriRakstīt neveikliem burtiem.
3.Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
PiemēriJusties neveikli.
3.1.Nepatīkams, neapskaužams.
PiemēriNonākt neveiklā situācijā.