nevērīgs
nevērīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nevērīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nevērīgi apstākļa vārds
nevērība lietvārds; sieviešu dzimte
nevērīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
PiemēriNevērīgs šoferis.
- Nevērīgs šoferis.
- Nevērīgs skolnieks.
- Mīlošs, bet nevērīgs tēvs savai meitai.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNevērīga ieroča glabāšana.
- Nevērīga ieroča glabāšana.
- Nevērīga apkalpošana.
- Nevērīga attieksme, izturēšanās.
- Nevērīgi nomest grāmatu uz galda.
2.Tāds, kas nepievērš (kam) vajadzīgo uzmanību, atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBūt nevērīgam pret savu valodu, citiem cilvēkiem.
- Būt nevērīgam pret savu valodu, citiem cilvēkiem.
- Nevērīgs skatiens.
- Stāvēt nevērīgā pozā.
- Runāt nevērīgā tonī.