neveikls
neveikls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neveikla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neveikli apstākļa vārds
neveiklība lietvārds; sieviešu dzimte
neveiklums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst nepieciešamās veiklības, izveicības.
PiemēriTūļīgs un neveikls cilvēks.
- Tūļīgs un neveikls cilvēks.
- Neveikla pārdevēja.
1.1.Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
PiemēriRokas kļuvušas neveiklas.
- Rokas kļuvušas neveiklas.
- Vingrināt neveiklos pirkstus.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
PiemēriNeveikla rokas kustība.
- Neveikla rokas kustība.
- Neveikli kustēties.
- Spert neveiklus soļus.
1.3.Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriNeveikls kucēns.
- Neveikls kucēns.
- Mazs un neveikls lācēns.
2.Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
PiemēriRakstīt neveikliem burtiem.
- Rakstīt neveikliem burtiem.
- Neveikls zīmējums.
- Neveikls izteikums, formulējums.
- Neveikla valoda.
- Neveikla taisnošanās.
3.Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
PiemēriJusties neveikli.
- Justies neveikli.
- Iestājās neveikls klusums.
3.1.Nepatīkams, neapskaužams.
PiemēriNonākt neveiklā situācijā.
- Nonākt neveiklā situācijā.