Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
neveikls
neveikls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neveikla īpašības vārds; sieviešu dzimte
neveikli apstākļa vārds
neveiklība lietvārds; sieviešu dzimte
neveiklums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst nepieciešamās veiklības, izveicības.
PiemēriTūļīgs un neveikls cilvēks.
  • Tūļīgs un neveikls cilvēks.
  • Neveikla pārdevēja.
1.1.Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
PiemēriRokas kļuvušas neveiklas.
  • Rokas kļuvušas neveiklas.
  • Vingrināt neveiklos pirkstus.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
PiemēriNeveikla rokas kustība.
  • Neveikla rokas kustība.
  • Neveikli kustēties.
  • Spert neveiklus soļus.
1.3.Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriNeveikls kucēns.
  • Neveikls kucēns.
  • Mazs un neveikls lācēns.
2.Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
PiemēriRakstīt neveikliem burtiem.
  • Rakstīt neveikliem burtiem.
  • Neveikls zīmējums.
  • Neveikls izteikums, formulējums.
  • Neveikla valoda.
  • Neveikla taisnošanās.
3.Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
PiemēriJusties neveikli.
  • Justies neveikli.
  • Iestājās neveikls klusums.
3.1.Nepatīkams, neapskaužams.
PiemēriNonākt neveiklā situācijā.
  • Nonākt neveiklā situācijā.