izpostīt
izpostīt [izpuõstît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
PiemēriKarā izpostītas mājas, pilsētas.
- Karā izpostītas mājas, pilsētas.
- Vētra izpostījusi labības laukus, sējumus.
- Puišeļi izpostījuši putnu ligzdu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
PiemēriKrīze izposta sīkos uzņēmējus, mazās firmas.
- Krīze izposta sīkos uzņēmējus, mazās firmas.
- Lielie parādi viņu galīgi izpostīs.
- Skauž man skauģis, Bur man burvis, Nevar mani izpostīt.
1.2.Izjaukt; aizlaist bojā.
PiemēriIzpostīt savu dzīvi vieglprātības dēļ.
- Izpostīt savu dzīvi vieglprātības dēļ.
- Izpostīt ierasto dzīves kārtību.