Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
busole
busole [busõle] dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
PiemēriNoteikt virzienu ar busoli.
Cilme:No franču boussole, itāļu bussola.