Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
busole
busole [busõle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
PiemēriNoteikt virzienu ar busoli.
Cilme:No franču boussole, itāļu bussola.