nokūpēt
nokūpēt -kūpu, -kūp, -kūp, pag. -kūpēju intransitīvs, darbības vārds
2.formā: trešā persona Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
PiemēriPurinot maisus, gaisā nokūp putekļu mākonis.
Stabili vārdu savienojumiKa (smiltis, putekļi) nokūp vien.
2.1.Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
PiemēriNokūp cigarete.
3.sarunvaloda Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
PiemēriNokūpējis vadības bloks, relejs.