Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šarnīrs
šarnīrs lietvārds; vīriešu dzimte
Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
PiemēriStūres balsta šarnīrs.
  • Stūres balsta šarnīrs.
  • Šarnīru savienojums.
  • Nomainīt šarnīru.
Cilme:No vācu Scharnier, franču charnière.