norma
norma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
PiemēriJuridiskā norma.
- Juridiskā norma.
- Likuma norma.
- Sociālās normas.
- Sadzīves normas.
- Morāles normas.
- Pieklājīgas uzvedības normas.
- Pārkāpt tiesību normas.
- Literārās valodas normu izveide.
Stabili vārdu savienojumiValodas norma.
- Valodas norma — tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
2.Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
PiemēriDegvielas patēriņa norma.
- Degvielas patēriņa norma.
- Gaisa piesārņojuma norma.
- Produktu patēriņa dienas norma.
- Vienā dienā nolija vairāk nekā mēneša norma.
- Izpildīt darba normu.
- Pārsniegt normas robežas.
Stabili vārdu savienojumiIzsējas norma.
- Izsējas norma — sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
Cilme:No latīņu norma ‘mēraukla, paraugs’.