vīrietis
vīrietis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
PiemēriJauns, vecs vīrietis.
- Jauns, vecs vīrietis.
- Sportisks vīrietis.
- Precējies vīrietis.
- Vīrieša un sievietes attiecības.
- Vīriešu apavi.
- Vīriešu smaržas.
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus; ķert vīriešus; ķert puišus.
- Ķert preciniekus; ķert vīriešus; ķert puišus — censties apprecēties (par sievieti).
- Vīrieša cilvēks — sarunvaloda vīrietis.
- Vīrieša galva — vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- Vīriešu dzimte — joma: valodniecība leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.