Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spraudīte
spraudīte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → spraude.
PiemēriSaspraust bērnam matus ar spraudītēm.
2.Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
PiemēriPiespraust ar četrām spraudītēm paziņojumu pie dēļa.