nesakarīgs
nesakarīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nesakarīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nesakarīgi apstākļa vārds
nesakarība lietvārds; sieviešu dzimte
nesakarīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
PiemēriNesakarīgs vārdu virknējums.
- Nesakarīgs vārdu virknējums.
- Izdvest nesakarīgas skaņas.
- Nesakarīgi runāt, izklāstīt domu.
- Nesakarīgas atbildes.
- Nesakarīgs dzejolis.
1.1.Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
PiemēriNesakarīgs datu sakopojums.
- Nesakarīgs datu sakopojums.
- Nesakarīgi izvietoti gājēju celiņi.
2.Tāds, kam trūkst pietiekama saprāta, loģikas (par cilvēku).
PiemēriNesakarīgs cilvēks.
- Nesakarīgs cilvēks.