izmērcēt
izmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
PiemēriIzmērcēt zirņus.
- Izmērcēt zirņus.
- Izmērcēt baltmaizi pienā.
- Pirms pēršanās pirtsslotas izmērcē ūdenī.
2.Padarīt ļoti slapju.
PiemēriLietū izmērcēt drēbes.
- Lietū izmērcēt drēbes.
- Bērns peļķēs izmērcējis apavus.
Stabili vārdu savienojumiIzmērcēt līdz ādai. Izmērcēt līdz kaulam. Izmērcēt līdz pēdējai vīlei.
- Izmērcēt līdz ādai idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Izmērcēt līdz kaulam idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Izmērcēt līdz pēdējai vīlei idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).