izmest
izmest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu transitīvs, darbības vārds
1.Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest1.
PiemēriIzmest malku no kravas kastes.
1.1.Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
PiemēriIzmest šķēpu.
1.2.Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs paklupa un izmeta jātnieku no segliem.
1.3.Strauji izvirzīt (ko).
PiemēriJūra dažreiz izmet krastā dzintara gabaliņus.
2.Iztukšot (ko).
PiemēriIzmest vezumu.
3.Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
PiemēriIzmest tīklus.
Stabili vārdu savienojumiIzmest ikrus.
4.Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
PiemēriIzmest atkritumus, vecās avīzes, novalkātos apavus.
4.1.sarunvaloda Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
PiemēriĪsinot referātu, nācās izmest vairākus teikumus.
5.sarunvaloda Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
PiemēriIzmest no kafejnīcas stipri iereibušos vīriešus.
5.1.Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
PiemēriIzmest no skolas.
6.sarunvaloda Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
PiemēriIzmest no rokām vāzi, pulksteni.
7.sarunvaloda Pateikt (parasti īsi, starp citu).
PiemēriIzmest kādu joku.
8.formā: "izmest līkumu" Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
PiemēriNolemjam izmest līkumu caur vienu no piejūras ciematiņiem.
Stabili vārdu savienojumiAizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē. Izmest āķi. Izmest enkuru.