izmērcēt
izmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
PiemēriIzmērcēt zirņus.
2.Padarīt ļoti slapju.
PiemēriLietū izmērcēt drēbes.
Stabili vārdu savienojumiIzmērcēt līdz ādai. Izmērcēt līdz kaulam. Izmērcēt līdz pēdējai vīlei.