blefot
blefot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
PiemēriKārtis sliktas, bet blefoju.
1.1.pārnestā nozīmē Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
PiemēriBlefot, lai iebaidītu kādu.