pārkaļķoties
pārkaļķoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
pārkaļķojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
PiemēriDzīves laikā asinsvadi pārkaļķojas, aizsērējas.
- Dzīves laikā asinsvadi pārkaļķojas, aizsērējas.
- Zobakmens ir pārkaļķojies aplikums.
2.Pārklāties ar kaļķa nosēdumu kārtu; apkaļķoties.
PiemēriTējkannas sildelements pārkaļķojies.
- Tējkannas sildelements pārkaļķojies.