pārtraukt
pārtraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
PiemēriPārtraukt telefona sarunu.
- Pārtraukt telefona sarunu.
- Pārtraukt iesāktos darbus.
- Pārtraukt lasīšanu visinteresantākajā vietā.
- Bērns pārtrauc raudāt.
- Pārtraukt mācības universitātē.
- Pārtraukt lietot zāles.
- Pārtraukt smēķēšanu.
- Pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
- Bruņotie spēki pārtraukuši karadarbību.
1.1.Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
PiemēriPārtraukt atvaļinājumu.
- Pārtraukt atvaļinājumu.
- Pārtraukt komandējumu.
- Pārtraukt attiecības.
Stabili vārdu savienojumiPārtraukt grūtniecību.
- Pārtraukt grūtniecību — ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
PiemēriUzstāšanos pārtrauc aplausi.
- Uzstāšanos pārtrauc aplausi.
- Valsts attīstību pārtrauca karš.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
PiemēriKopdzīvi pārtrauca dzīvesbiedres aiziešana mūžībā.
- Kopdzīvi pārtrauca dzīvesbiedres aiziešana mūžībā.
2.Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
PiemēriPārtraukt runātāju pusvārdā.
- Pārtraukt runātāju pusvārdā.
- Piedod, es tevi pārtraucu.
Stabili vārdu savienojumiPārtraukt pusvārdā.
- Pārtraukt pusvārdā — pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
3.Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
PiemēriPārtraukta līnija.
- Pārtraukta līnija.
- Lauksaimniecībā izmantojamās zemienes vietām pārtrauc nelieli pakalni, purvi un ezeri.