pārtraukt
pārtraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
PiemēriPārtraukt telefona sarunu.
1.1.Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
PiemēriPārtraukt atvaļinājumu.
Stabili vārdu savienojumiPārtraukt grūtniecību.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
PiemēriUzstāšanos pārtrauc aplausi.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
PiemēriKopdzīvi pārtrauca dzīvesbiedres aiziešana mūžībā.
2.Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
PiemēriPārtraukt runātāju pusvārdā.
Stabili vārdu savienojumiPārtraukt pusvārdā.
3.Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
PiemēriPārtraukta līnija.