pārtrūkt
pārtrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
1.Trūkstot pārdalīties.
PiemēriŠujot pārtrūkst diegs.
- Šujot pārtrūkst diegs.
- Ģitārai pārtrūka stīga.
2.Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
PiemēriPārtrūkst sakari.
- Pārtrūkst sakari.
2.1.Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
PiemēriBalss pārtrūkst.
- Balss pārtrūkst.
- Viņam ienākot, sarunas piepeši pārtrūka un iestājās neveikls klusums.
- pārnestā nozīmē Negadījumā traģiski pārtrūkst glābēja dzīvība.
Stabili vārdu savienojumiFilma pārtrūkst.
- Filma pārtrūkst sarunvaloda, idioma — sarunvaloda saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.