Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pārturēt
pārturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Turēt (ko) pārāk ilgi.
PiemēriTēju nedrīkst pārturēt, jo tad tā kļūst rūgta.
1.1.Turēt (bumbu) ilgāk par pieļaujamo laiku (piem., basketbolā).
PiemēriSportists pārtur bumbu un laikus neatdod piespēli.