tīģelis
tīģelis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
PiemēriGrafīta tīģelis.
2.joma: poligrāfija Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
Cilme:No vācu Tiegel.