Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izklaiņot
izklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIzklaiņot malu malas.
1.1.intransitīvs Izklaiņoties.
PiemēriIzklaiņot pa upes krastiem.