izklaiņot
izklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIzklaiņot malu malas.
- Izklaiņot malu malas.
1.1.intransitīvs Izklaiņoties.
PiemēriIzklaiņot pa upes krastiem.
- Izklaiņot pa upes krastiem.
- Krustām šķērsām izklaiņot pa mežu.