ietaisīt
ietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ierīkot.
PiemēriIetaisīt žogā vārtiņus.
- Ietaisīt žogā vārtiņus.
- Ietaisīt būdā lāviņu.
- Ietaisīt pāri dūksnājam ceļu.
- Ietaisīt novadgrāvjus.
1.1.Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
PiemēriPele salmos ietaisījusi midzeni.
- Pele salmos ietaisījusi midzeni.
- Putni kokā ietaisījuši ligzdu.
- Āpši ietaisījuši alas.
2.sarunvaloda Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
PiemēriIetaisīt siļķi ar sīpoliem.
- Ietaisīt siļķi ar sīpoliem.
- Ietaisīt kabačus.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt pīpi.
- Ietaisīt pīpi — iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt dūšu.
- Ietaisīt dūšu idioma — sarunvaloda iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.