ietaisīt
ietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ierīkot.
PiemēriIetaisīt žogā vārtiņus.
1.1.Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
PiemēriPele salmos ietaisījusi midzeni.
2.sarunvaloda Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
PiemēriIetaisīt siļķi ar sīpoliem.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt pīpi.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt dūšu.