pārpildīt
pārpildīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
PiemēriKoncertzāle ir pārpildīta.
1.1.Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
PiemēriĻaužu pārpildīta pludmale.
2.Pārāk piepildīt.
PiemēriSoma bija pārpildīta ar iepirkumiem.
3.Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
PiemēriPārpildīt dienas plānu.