kariatīde
kariatīde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
PiemēriDivas pilnmiesīgas kariatīdes.. balstīja centrālo balkonu, sniegdamas skatītājam pretim daiļo mākslu simbolus.
Cilme:No grieķu karyatides ‘Kārijas (vietvārds) jaunavas’.