kareivīgs
kareivīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kareivīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kareivīgi apstākļa vārds
kareivīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
PiemēriKareivīgas ciltis.
- Kareivīgas ciltis.
- Kareivīga tauta.
- Kareivīga meitene, kas klasē plēšas ar zēniem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKareivīgs noskaņojums sabiedrībā.
- Kareivīgs noskaņojums sabiedrībā.
- Kareivīga runa.
- Kareivīgi noskaņota sieviete.
- Kareivīgs tonis.
- Kareivīgi izsaucieni.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
PiemēriKareivīgs suns.
- Kareivīgs suns.
- Kareivīgas vārnas.