iesprostot
iesprostot [ìespruôstuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ievietot (sprostā, iežogojumā).
PiemēriIesprostot putnu būrī.
- Iesprostot putnu būrī.
- Iesprostot sivēnu aizgaldā.
- Skraida pa istabu kā iesprostots zvērs.
1.1.Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
PiemēriKuģis iesprostots biezajos ledus laukos.
- Kuģis iesprostots biezajos ledus laukos.