iesprukt
iesprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku intransitīvs, darbības vārds
1.Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
PiemēriPele iespruka aiz skapja.
2.formā: trešā persona Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriBērnam pirkstiņš iesprucis mutē.
2.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
PiemēriUguns iesprukusi kūts jumtā, pērnajā kūlā.
2.2.pārnestā nozīmē Neviļus tikt izteiktam.
PiemēriRunā iesprūk pa lietuviešu vārdam.