Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tūta
tūta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
PiemēriSatīt tūtu.
  • Satīt tūtu.
  • Ielikt smalkmaizītes tūtā.
  • Matilde papīra tūtā ber Fransam cepumus..
1.1.Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
PiemēriNopirkt cepumu tūtu.
  • Nopirkt cepumu tūtu.
  • Saņemt dāvanā konfekšu tūtu.
  • Vafeļu tūta tika ātri iztukšota.