stīvēties sarunvaloda
stīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
PiemēriStīvēties iekšā vilcienā ar bērnu ratiņiem.
2.Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
PiemēriStīvēties pretī.
2.1.Nepakļauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns sākumā nav gribējis kāpt mašīnā, stīvējies pretī.