stīvēties sarunvaloda
stīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
PiemēriStīvēties iekšā vilcienā ar bērnu ratiņiem.
- Stīvēties iekšā vilcienā ar bērnu ratiņiem.
- Nevarējām iedabūt dīvānu pa šaurajām durvīm, stīvējāmies krietnu laiku.
2.Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
PiemēriStīvēties pretī.
- Stīvēties pretī.
- Kad jāiet ārsta kabinetā, puika stīvējas, negrib iet.
2.1.Nepakļauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns sākumā nav gribējis kāpt mašīnā, stīvējies pretī.
- Suns sākumā nav gribējis kāpt mašīnā, stīvējies pretī.