solīt
solīt [sùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
PiemēriSolīt savu padomu.
- Solīt savu padomu.
- Solīt palīdzību.
1.1.Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
PiemēriSolīt naudu.
- Solīt naudu.
- Solītais sūtījums.
- Solīja iekārtot darbā.
- Solījis visādus labumus.
Stabili vārdu savienojumiSolīt zelta kalnus. Solīts makā nekrīt.
- Solīt zelta kalnus idioma — solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- Solīts makā nekrīt idioma — saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.