solīt
solīt [sùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
PiemēriSolīt savu padomu.
1.1.Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
PiemēriSolīt naudu.
Stabili vārdu savienojumiSolīt zelta kalnus. Solīts makā nekrīt.