pievest
pievest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu darbības vārds; transitīvs
1.Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
PiemēriPievest melnzemi.
1.1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
PiemēriAutobuss pieved pasažierus pie dzelzceļa stacijas.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
PiemēriPievest bērnu veikalā pie plaukta.