savelt
savelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu darbības vārds; transitīvs
savēlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSavelt sienu ruļļos.
1.1.Veļot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriBērni pagalmā savēluši sniegavīru.
2.Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
PiemēriMalto gaļu saveļ bumbiņās.
3.Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
PiemēriVecaistēvs mācējis vilnu savelt tā, ka padevušies labi veltenīši.
3.1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
PiemēriMazgājot garus matus, nedrīkst tos savelt.