savelt
savelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu darbības vārds; transitīvs
savēlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSavelt sienu ruļļos.
- Savelt sienu ruļļos.
- Gar ceļmalu savēlu lielus akmeņus, lai mašīnas neizbrauktu zālienu.
1.1.Veļot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriBērni pagalmā savēluši sniegavīru.
- Bērni pagalmā savēluši sniegavīru.
- Puikas saveļ sniega cietokšņus.
- Vējš apšu sēkliņas kopā ar lidpūku var aiznest tālu un savelt baltos kamolos.
2.Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
PiemēriMalto gaļu saveļ bumbiņās.
- Malto gaļu saveļ bumbiņās.
- Biezeni saveļ piciņās un cep.
- Savel mīklu 2 cm garās desiņās!
3.Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
PiemēriVecaistēvs mācējis vilnu savelt tā, ka padevušies labi veltenīši.
- Vecaistēvs mācējis vilnu savelt tā, ka padevušies labi veltenīši.
- Vilnas velšanas darbnīcā bērni mācās savelt dažādus dzīvnieciņus.
- Ar adatu bakstot vilnas kumšķīti, var savelt filcam līdzīgu materiālu.
3.1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
PiemēriMazgājot garus matus, nedrīkst tos savelt.
- Mazgājot garus matus, nedrīkst tos savelt.