saverkšķīt sarunvaloda
saverkšķīt -verkšķīju, -verkšķī, -verkšķī, pag. -verkšķīju darbības vārds; transitīvs
1.Saviebt (seju, tās daļas).
PiemēriNaidīgi saverkšķīt seju.
- Naidīgi saverkšķīt seju.
- Kaprīzi saverkšķīt lūpas.
- Večiņa sēdēja, saverkšķījusi spītīgu, dusmīgu ģīmi.
- Zvēriņa mīlīgi saverkšķītais purniņš tā vien uzprasās – nāc, parotaļājies!
1.1.Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
PiemēriSaverkšķīt laipnīgu smaidu.
- Saverkšķīt laipnīgu smaidu.
- Saverkšķīt ķēmīgu grimasi.