savērpties
savērpties 3. pers. -vērpjas, pag. -vērpās darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → savērpt1; tikt savērptam.
PiemēriAutores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
- Romānā savērpušās intrigas tiek atšķetinātas tikai pēdēja lappusē.
- Īstā spriedze savērpās tikai minūti pirms spēles beigām.
1.1.Savīties; samudžināties.
PiemēriAukla savērpusies.
- Aukla savērpusies.
- pārnestā nozīmē Reizēm attiecības savērpjas tādā mudžeklī, ka nezinām, kā atpīt.
2.Refl. → savērpt2; tikt savērptam.
PiemēriVējš savērpās virpulī.
- Vējš savērpās virpulī.
- Sēžot kamanās, vēroju, kā gaisā viegli savērpjas zirga siltās elpas mutuļi.
3.Refl. → savērpt3; tikt savērptam.
PiemēriKoka lielākie ienaidnieki ir mitrums un temperatūras svārstības, kuru ietekmē dēļi deformējas un savērpjas, rodas plaisas.
- Koka lielākie ienaidnieki ir mitrums un temperatūras svārstības, kuru ietekmē dēļi deformējas un savērpjas, rodas plaisas.