Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
savērpt
savērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu transitīvs, darbības vārds
savērpums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
PiemēriSavērpt dziju.
1.1.Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
PiemēriSavērpt vilnu dzijā.
1.2.Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
PiemēriSaimniecībā savērptā dzija ir kvalitatīva un ļoti pieprasīta.
1.3.Vērpjot izveidot.
PiemēriZīdu iegūst no kūniņām, ko savērpj zīdtārpiņi.
1.4.pārnestā nozīmē Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
PiemēriMeistarīgi savērpts sižets.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
PiemēriVējš savērpis sniegu putenī.
3.Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
PiemēriSavērpta vārpsta.