savest
savest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu transitīvs, darbības vārds
1.Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
PiemēriSavest malku ziemai.
1.1.Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavest vairākas tonnas rapša.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSavest viesus istabā.
2.1.kopā ar: "kopā" Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
PiemēriNejaušība saved kopā.
2.2.Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
PiemēriVecāki saveda kopā viņu izvēlētus jauniešus un apprecināja.
Stabili vārdu savienojumiSavest kārtībā.