pieskriet
pieskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skreju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju darbības vārds; intransitīvs
pieskrējiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPieskriet pie durvīm.
- Pieskriet pie durvīm.
- Suns pieskrien pie saimnieces.
- Bērns pieskrien vecmāmiņai klāt un viņu samīļo.
2.Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
PiemēriSkursteņslauķis solījās no rīta pieskriet.
- Skursteņslauķis solījās no rīta pieskriet.