pūce
pūce dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
PiemēriMeža pūce.
- Meža pūce.
- Purva pūce.
- Ausainā pūce.
- Baltā pūce.
- Pūce brēc, kliedz.
Stabili vārdu savienojumiPūces sakta. Pūču dzimta.
- Pūces sakta joma: etnogrāfija — pūcessakta.
- Pūču dzimta taksons [Strigidae] — nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
2.sarunvaloda Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
Piemēri"Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
Stabili vārdu savienojumiKad pūcei aste ziedēs. Kā pūce.
- Kad pūcei aste ziedēs sarunvaloda — nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
- Kā pūce idioma — saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.